Izglītības sistēmas nepilnības

Mūsu izglītības sistēma valstī pamatā ir diezgan nepilnīga, jo tajā visi bērni tiek veidoti var teikt vienādi un netiek ņemtas vērā bērna individuālās prasmes un iegribas, kā arī netiek ņemts vērā bērna attīstības līmenis, bet visi tiek likt vienā maisā. Ideālai izglītības sistēmai būtu jābūt viens pret vienu ar skolotāju un katram būtu jātaisa individuālais darba plāns, tādā veidā radot ļoti komfortablu darba grafiku un arī mācot bērniem tikai to, kas ir tiešām vajadzīgs un nepieciešams, kā arī kas tiešām bērnam būs nepieciešams.

Protams mēs dzīvojam ne tik bagātā valstī un tāpēc arī nav iespējams nodrošināt katram bērnam savu skolotāju un pat visvairāk attīstītajās valstīs tas nav iespējams, bet palēnām palēnām skolu sistēma jau tādā virzienā iet, jo bērniem jau agrāk un agrāk ir jāsāk izvēlēties mācību “novirziens”, kur tiek mācīti kādi konkrēti priekšmeti. Bet šī novirziena izvēle nespēj tik labi noteikt to, ko bērns patiesībā vēlas, jo pēc pirmā novirziena izvēles pēc tam to mainīt nav iespējams, un tas jau ir pavisam nepareizi, jo nereti rodas situācijas, kad tiek izvēlēts nepareizais novirziens dēļ neziņas vai dēļ uztraukuma.

Izglītības sistēma un vispār skolas jau pamatā mēģina izveidot pēc iespējas izglītotāku sabiedrību, bet diezin vai visus cilvēkus ir iespējams izmācīt un iemācīt visiem būt ģēnijiem un zinātniekiem. Un ne jau tāpēc, ka tas nav iespējams fiziski vai garīgi, bet tāpēc, ka liela daļa cilvēku to nemaz nevēlas un visticamāk arī nevēlētos tik daudz darba ieguldīt, cik tam būtu nepieciešams. Skolu un izglītības sistēmai būtu jāsaprot, ka visi bērni nekad nebūs ļoti izglītoti un vairāk jāpievērš to bērnu izglītībai, kas to vēlas saņemt, nevis jāspiež tā visiem, kas to nevēlas. Bieži vien šī uzspiešana arī ir vainīga pie tā, ka bērni atgrūž vispār zinības un zināšanas, jo tā vienmēr ir bijusi uzspiesta lieta nevis viņiem to pašiem ir gribējies uzzināt. Tie, kas nevēlas mācīties vēl tam nav gatavi, vai arī to nevēlēsies darīt nekad, un tas sabiedrībai, kā tādai ir jāpieņem, jo ne vienmēr visi grib būt izglītoti un ir zināt kāroši. Bet ko tad ar šādiem cilvēkiem, kas nevēlas izglītoties iesākt mums vēl nav skaidrs un tāpēc arī tie tiek mēģināti tiešā nozīmē izstumt caur šo izglītības sistēmu.

Mums visiem kopēji vajadzētu domāt par to, kā labāk nodrošināt ar izglītību tos, kas to vēlas saņemt un šīs zinības arī pratīs pielietot, jo pa lielam visu, kas mums apkārt sākot ar vārdiem un beidzot ar mēbelēm un pat šī ierīce, uz kā tu tagad šo rakstu lasi ir veidojuši tie cilvēki, kas vēlas kaut ko sasniegt izveidot vai uzbūvēt un viņi parasti arī ir tie, kas izrāda vēlmi mācīties vai nu tradicionālajā veidā vai arī kādā citā, bet to jau no bērnības ir iespējams ieraudzīt.