Vienkārša iekalšana vai iemācīšanās?

Kad runa iet par mācīšanos un kāda priekšmeta apgūšanu mēs nereti uzreiz iedomājamies, ka tas ir vienkārši jāiekaļ no galvas un jāmēģina atkārtot viena frāze vai kāds vārdu kopums, kamēr to atceras, bet vai tā tiešām ir mācīšanās, vai tomēr patiesā mācīšanās notiek no procesu un mehānismu izpētes un saprašanas, kā visas lietas un detaļas sapas kopā, tādā veidā saprotot, kas tad īsti notiek? Protams, es šeit nerunāju, par dzejoļa iekalšanu no galvas, jo tas jau ir kaut kas pavisam cits un, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgs, es runāju par dažādu zinātnes priekšmetu izprašanu, kā matemātika, fizika ķīmija un bioloģija, kur šie priekšmeti tiek pasniegti tā, ka tu uzreiz saproti, kā visas detaļas sapas kopā, kā radās tas no tā un tādā veidā kopumā izproti šīs zinātnes gudrību. Protams ir ļoti grūti iedomāties, kā to varētu attiecināt, piemēram, uz matemātiku, bet tajā pat laikā, arī matemātikā ir teorija un noteikts, kā dažādi objekti un formulas rodas, un kāpēc tās tādas ir. Piemēram, trigonometrija un trijstūri, tai skaitā visas pitagora teorēmas jau rodas no šīm attiecībām starp trijstūriem un to leņķiem nevis vienkārši no papīra un skaitļiem un līdz ko šī pamata lieta ir saprasta, tā var sākt konstruēt šīs formulas un algoritmus, kā šīs formulas atrisināt.

Vienkārša iekalšana arī ir nepieciešama, bet tai līdzi ir jānāk saprašanai par to, kā šīs divas lietas sader kopā, piemēram, mācoties reizrēķinu ir jādomā līdzi, kāpēc 4X5 = 20 vai piemēram 3×7 =21 un jāmēģina iztēloties vai nu vizuāli vai arī kā savādāk šie skaitļi vai koncepti jāsasaista, lai rastos kāda saikne starp tiem. Nav nozīmes, vai cilvēks ir vairāk audio vai vizuāli domājošs, un ir jāsaprot, ka katrs var atrast sev īsto mācīšanās veidu un nevajag paļauties uz ārējiem faktoriem un to, kā šīs lietas tiek mācītas tur, bet vajag tās izprast pašam un izveidot šīs saiknes pašam, jo tad tās paliks prātā daudz spilgtāk un noteikti daudz labāk noderēs un tu tās varēsi likt lietā arī nākotnē.

Manuprāt jau vispār visam, ko mēs mācamie vajadzētu pamatojumu, kāpēc šī lieta ir jāmācās, un ko tā mums dzīvē var sniegt, jo, es šaubos, ka lielai daļai cilvēku vajadzēs vairākas svešvalodas, padziļinātu matemātiku vai arī ķīmijas formulas un tās skolas laikā tiek mācītas tikai tāpēc, ka klasē kaut ko ir jāmāca un, skolotāji cer, ka bērns šajā jomā kaut ko arī mēģinās sasniegt. Bet parasti jau pēc pirmajām lekcijām ir redzams tās jomas, kurās cilvēks vēlas kaut ko apgūt un to, kuri bērni šo klasi mēģinās vienkārši izturēt cauri. Liela daļa no šiem bērniem visticamāk pat nevēlas saprast šo priekšmetu un tas ir saprotami, jo visiem to arī nevajag, tāpēc arī nākas kalt no galvas, kas pamatā ir ļoti nepareizi. Bet nu jau mēs atgriežamies pie izglītības sistēmas problēmām nevis tā, vai vajadzētu mācīties nevis iekalt no galvas.